View allAll Photos Tagged JS
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
8. jūlijā Liepājā notika Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģa M-06 “Tālivaldis” pavadīšanas ceremonija uz dežūru NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1).
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11.05.2023. - Rīga, Latvija. Rīgas ostā ierodas daudznacionāla kuģu grupa sešu NATO karakuģu sastāvā, kas dibināta šajā dienā pirms 50 gadiem. Pirms pusgadsimta izveidotās kuģu grupas sākotnējais nosaukums bija Pastāvīgais jūras spēku kanāls (STANAVFORCHAN). Šodien tā pazīstama kā NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu kaujas grupa (SNMCMG1).
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Juan Sebastián Elcano (1476 – 4 August 1526) was a Spanish Basque explorer who completed the first circumnavigation of the globe.Elcano settled in Seville and became a merchant ship captain. After violating Spanish laws by surrendering a ship to Genoan bankers in repayment of a debt, he sought a pardon from the Spanish king Charles I, by signing on as a subordinate officer for the Magellan expedition to the East Indies.
Five ships, the Concepción, San Antonio, Santiago, Trinidad and Victoria set sail with a fleet of 241 men from Spain in 1519. Elcano participated in a fierce mutiny against Magellan. He was spared by Magellan and after five months of hard labour in chains was made captain of the galleon, Santiago, later destroyed by a storm. The fleet sailed across the Atlantic Ocean to the eastern coast of Brazil and into Puerto San Julián in Argentina. Several days later they discovered a passage now known as the Strait of Magellan located in the southern tip of South America and sailed through the strait. The crew of the San Antonio mutinied and returned to Spain. On 28 November 1520, three ships set sail for the Pacific Ocean and about 19 men died before they reached Guam on 6 March 1521. Conflicts with the nearby island of Rota prevented Magellan and Elcano from resupplying their ships with food and water. They eventually gathered enough supplies and continued on with their journey to the Philippines and remained there for several weeks. Close relationship developed between the Spaniards and the islanders. They took part on converting the Cebuano tribes into Christianity and became involved in tribal warfare between rival Filipino groups in Mactan Island.
On 27 April 1521, Magellan was killed and the Spaniards defeated in the Battle of Mactan. The surviving members of the expedition could not decide who should succeed Magellan. Finally, the mission teetering on disaster, João Lopes de Carvalho took command of the fleet and led it on a meandering journey through the Philippine archipelago. During this six-month listless journey after Magellan died, and before reaching the Moluccas, Elcano's stature grew as the men became disillusioned with the weak leadership of Carvalho. The two ships, Victoria and Trinidad finally reached the destination of their mission, the Moluccas, on 6 November. They rested and re-supplied in this haven, and filled their holds with the precious cargo of cloves and spice. On 18 December, the ships were ready to leave. Trinidad sprang a leak, and was unable to be repaired. Carvalho stayed with the ship along with 52 others hoping to return later.
The Victoria, commanded by Elcano along with 17 other European survivors of the 240 man expedition and 4 (survivors out of 13) Timorese Asians continued its westward voyage to Spain crossing the Indian and Atlantic Ocean. They eventually reached Sanlúcar de Barrameda on 6 September 1522.
Antonio Pigafetta, an Italian scholar, was a crew member of the Magellan and Elcano expedition. He wrote several documents about the events of the expedition. According to Pigafetta the voyage covered 14,460 leagues about 81,449 kilometers.
8. jūlijā Liepājā notika Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģa M-06 “Tālivaldis” pavadīšanas ceremonija uz dežūru NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1).
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)