View allAll Photos Tagged JS
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
26. jūnijā Liepājā pēc sešu mēnešu dalības NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (Standing NATO Mine Counter Measures Group One, SNMCMG1) atgriezās Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras štāba un apgādes kuģis A-53 ”Virsaitis” tā komandiera komandleitnanta Alekseja Jevstigņejeva vadībā.
Svinīgajā sagaidīšanas ceremonijā piedalījās Mīnu kuģu eskadras komandiera vietnieks komandleitnants Jānis Krūčis.
Štāba un apgādes kuģis A-53 ”Virsaitis” no šī gada 8. janvāra nodrošināja SNMCMG1 štāba darbību, savukārt dežūras kopējā komandvadība bija uzticēta Igaunijas Jūras spēkiem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
26. jūnijā Liepājā pēc sešu mēnešu dalības NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (Standing NATO Mine Counter Measures Group One, SNMCMG1) atgriezās Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras štāba un apgādes kuģis A-53 ”Virsaitis” tā komandiera komandleitnanta Alekseja Jevstigņejeva vadībā.
Svinīgajā sagaidīšanas ceremonijā piedalījās Mīnu kuģu eskadras komandiera vietnieks komandleitnants Jānis Krūčis.
Štāba un apgādes kuģis A-53 ”Virsaitis” no šī gada 8. janvāra nodrošināja SNMCMG1 štāba darbību, savukārt dežūras kopējā komandvadība bija uzticēta Igaunijas Jūras spēkiem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Participants in the 1987 American Soviet Peace Walk march over a bridge on their way from Leningrad to Moscow.
Shots from the 2018 SMASH! event at ICC Sydney Exhibition Centre, photographed by Jocelyn So.
Instagram: @bmtsurin
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Camera: Leica M10
Lens: SUPER-ELMAR-M 1:3.4/21 ASPH. E46 4131076
Option: GV-1
Retouch: Lightroom Classic CC 12.0.1
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)