View allAll Photos Tagged Avize
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Kocatepe Camii
Ankara'nın Kocatepe semtinde bulunan, 1967'de inşaatına başlanan ve 1987'de inşaatı tamamlanan cami. Kocatepe Camii'nin inşaatı çok uzun sürmüş. 1981'de caminin inşaatını ve mal varlığını Türkiye Diyanet Vakfı devralmış. Bu tarihten sonra inşaat çalışmaları hızlanan Kocatepe Camii 1987'de dönemin Başbakanı Turgut Özal tarafından ibadete açılmış. 4500 m² 'lik bir alan üzerinde inşa edilen caminin alt kısmında konferans salonu, kütüphane, otopark gibi yerler var. Mimar Sinan'ın geliştirdiği mimari üsluba bağlı kalınarak inşa edilen Kocatepe Camii'nin ana mekânı 4 fil ayağı üzerine oturan bir merkezi kubbe ile dört yarım kubbeden oluşuyor. Caminin 88 m uzunluğunda 4 minaresi var. Minarelerin şerefelerine hem asansörle hem de merdivenle çıkılıyor. Caminin avizeleri, mihrabı, minberi, kapıları, çinileri ve mermerleri özel olarak tasarlanmış ve ince bir işçilikle yapılmış. İç tezyinatta Klasik Osmanlı Mimarisi örnek alınmış, malzeme olarak çini, mermer, sarı maden, altın varak ve özel boyalar kullanılmış...
Türkiye'de Görülmesi Gereken 1000 Yer Serisi Albümü için tıklayınız...
Fotoğrafların Orjinal boyutlarını satın almak için Sinan Doğan ile iletişim kurunuz...
E Mail: foto.sinandogan@gmail.com
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Tālivalža Kronberga fotogrāfiju kopums ""Dūmlogu" fotopiezīmes 2021" www.flickr.com/photos/kronbergs/albums/72177720295820772 (Nr.5) — "Vecie vēži jaunā kulē. Vecs saturs, vecs dizains, vecs buldozers. Mana pastkaste — man pirmajā vietā!". 2021.gada 25.jūnijā. #krimulda #dūmlogu #fotopiezīmes2021 #vecie #vēži #jaunā #kulē #vecs #saturs #vecs #dizains #vecs #buldozers #mana #pastkaste #man #pirmajā #vietā // Aināra Šlesara reklāmas avīze "Latvija — pirmajā vietā!": puaro.lv/wp-content/uploads/2021/06/LATVIJA_PIRMAJA_VIETA.... // Brīvā enciklopēdija "Vikipēdija" par Aināru Šleseru: lv.wikipedia.org/wiki/Ain%C4%81rs_%C5%A0lesers. // Tālivaldis Kronbergs — "25.marts, mājas "Dūmlogi" un okupācijas sekas": www.delfi.lv/news/versijas/talivaldis-kronbergs-25-marts-....
Tālivaldis Kronbergs:
@ "Draugiem.Lv": www.draugiem.lv/talivaldis.kronbergs
@ "Facebook": www.facebook.com/talivaldis.kronbergs
@ "Linkedin": www.linkedin.com/in/tkronbergs
@ "Youtube": www.youtube.com/channel/UChUWt4y62oGAA-x9vmIjpWg
Tālivalža Kronberga projekts "Kronbergs izglītībai":
@ "Draugiem.Lv": www.draugiem.lv/izglitibai/pages/41823
@ "Twitter": www.twitter.com/izglitibai
Kocatepe Camii
Ankara'nın Kocatepe semtinde bulunan, 1967'de inşaatına başlanan ve 1987'de inşaatı tamamlanan cami. Kocatepe Camii'nin inşaatı çok uzun sürmüş. 1981'de caminin inşaatını ve mal varlığını Türkiye Diyanet Vakfı devralmış. Bu tarihten sonra inşaat çalışmaları hızlanan Kocatepe Camii 1987'de dönemin Başbakanı Turgut Özal tarafından ibadete açılmış. 4500 m² 'lik bir alan üzerinde inşa edilen caminin alt kısmında konferans salonu, kütüphane, otopark gibi yerler var. Mimar Sinan'ın geliştirdiği mimari üsluba bağlı kalınarak inşa edilen Kocatepe Camii'nin ana mekânı 4 fil ayağı üzerine oturan bir merkezi kubbe ile dört yarım kubbeden oluşuyor. Caminin 88 m uzunluğunda 4 minaresi var. Minarelerin şerefelerine hem asansörle hem de merdivenle çıkılıyor. Caminin avizeleri, mihrabı, minberi, kapıları, çinileri ve mermerleri özel olarak tasarlanmış ve ince bir işçilikle yapılmış. İç tezyinatta Klasik Osmanlı Mimarisi örnek alınmış, malzeme olarak çini, mermer, sarı maden, altın varak ve özel boyalar kullanılmış...
Türkiye'de Görülmesi Gereken 1000 Yer Serisi Albümü için tıklayınız...
Fotoğrafların Orjinal boyutlarını satın almak için Sinan Doğan ile iletişim kurunuz...
E Mail: foto.sinandogan@gmail.com
Kocatepe Camii
Ankara'nın Kocatepe semtinde bulunan, 1967'de inşaatına başlanan ve 1987'de inşaatı tamamlanan cami. Kocatepe Camii'nin inşaatı çok uzun sürmüş. 1981'de caminin inşaatını ve mal varlığını Türkiye Diyanet Vakfı devralmış. Bu tarihten sonra inşaat çalışmaları hızlanan Kocatepe Camii 1987'de dönemin Başbakanı Turgut Özal tarafından ibadete açılmış. 4500 m² 'lik bir alan üzerinde inşa edilen caminin alt kısmında konferans salonu, kütüphane, otopark gibi yerler var. Mimar Sinan'ın geliştirdiği mimari üsluba bağlı kalınarak inşa edilen Kocatepe Camii'nin ana mekânı 4 fil ayağı üzerine oturan bir merkezi kubbe ile dört yarım kubbeden oluşuyor. Caminin 88 m uzunluğunda 4 minaresi var. Minarelerin şerefelerine hem asansörle hem de merdivenle çıkılıyor. Caminin avizeleri, mihrabı, minberi, kapıları, çinileri ve mermerleri özel olarak tasarlanmış ve ince bir işçilikle yapılmış. İç tezyinatta Klasik Osmanlı Mimarisi örnek alınmış, malzeme olarak çini, mermer, sarı maden, altın varak ve özel boyalar kullanılmış...
Türkiye'de Görülmesi Gereken 1000 Yer Serisi Albümü için tıklayınız...
Fotoğrafların Orjinal boyutlarını satın almak için Sinan Doğan ile iletişim kurunuz...
E Mail: foto.sinandogan@gmail.com
Pandora Lighting Design serves great, decorative, technological, modern and economical lights to entire world. Please, send an e-mail to satis@pandoraaydinlatma.com or call +90 212 297 0 296 for price list and details.
Günaydın! Pandora Aydınlatma kâr amacı gitmeden sizlerin ihtiyaçlarına ve zevkine en uygun aydınlatma ürünlerini size önererek mekanınıza şıklık katarken aynı zamanda siz değerli müşterilerimizin memnuniyetini sağlamayı ilke edinmiştir. Fiyat ve ürün bilgisi için satis@pandoraaydinlatma.com 'a mail atabilirsiniz, dilerseniz 0 212 297 0 296 numaralı telefonu arayabilirsiniz.
Pendik Dumankaya Camii :
Yeni bir mimari üslupla inşaa edilen camide dikkatimi çekenler
1-Kubbede büyük avizelerden yok. Kubbe etrafına sıralanmış lambalar var. Tabiki tüm lambalar özel tasarlanmış.
2-Görünür hiç bir yerde ne Hopörler var nede kablo . Isıtma sistemi dahil tüm tesisat sutunların içine gömülerek ahşap ısgaralarla örtülmüş.
3-Yaşlılar için özel ahşap oturaklar var. Plastik tabure göremezsiniz.
4-Minare haricinde ezanın okunduğu özel bir yer var. Dışarıdan da görülebilen hoş bir köşe olmuş.
5.Mihraptaki Allah hattı başta olmak üzere diğer yazılarda da farklı bir üslup kullanılmış.
6.Tüm camiye bir simetri hakim. Özelllikle klasik mihraplardan yok. Sohbet yapılan kürsü iki yanada inşa edilmiş. Sol taraftaki mihrap olarak kullanılıyor.
7-Musalla taşı caminin ön kısmında kapalı bir bölümde bulunuyor. Caminin simetri anlayışına uygun olarak iki tane yapılmış. Fakat mermerden değil çelikten .
Cami Avizeleri
Camiler, pek çok insanın toplandığı ve ibadet ettikleri alanlardır. Bu alanda her gün yüzlerce insan toplaşarak namaz kılmakta ve birlik beraberlik içerisinde olmaktadır. Camiler uzun yıllardır kültürümüzde iç içe olmuş ve estetik olarak da oldukça süslenmiştir. Dışarıdan baktığımızda gurur duyacağımız çok şık görüntülerin kaynaklarından birisi de elbette ki avizelerdir. Camiler için avizeler oldukça büyük bir yer tutmaktadır. Avizelerin görkemi hem cemaatin hem de cemaati yönlendiren din görevlisinin içine bir estetik duygusu kaplamaktadır. Zaten İslam dininde de estetik algısı çok önemlidir. Bu yüzden cami avizelerinin yoğun miktarda süs içermesi ve göze güzel görünmesine de oldukça emek harcanmaktadır.
Cami avizesi, camilerde kullanılan ve bütün bir camiyi aydınlatan avizelere verilen isimdir. Bazı camilerde bu avizeler tek ve devasa boyutlarda iken bazı camilerde ise ayrı ayrı birçok ışıklandırma sistemi bulunmaktadır. Bu ışıklandırmaların çok önemli bir kısmında estetik algısı bulunmaktadır. Zira İslam dini, estetik ve güze görünenin önemini her fırsatta vurgulamıştır. Cami avizesi seçimi oldukça zor olarak kabul edilebilmektedir. Caminin büyüklüğü, hitap edeceği kitle oldukça önemlidir. Zira büyük cami avizeleri zaman zaman takılmış oldukları cami için çok büyük olarak kabul edilebilmektedir. Firmamız ise caminin boyutuna göre en uygun boyu sizin için belirleyen ve teknik süreçleri ve ustalığıyla birlikte kullanıma hazır hale getirmektedir.
Firmamız uzun yıllardır bu sektörün içerisinde olup, hem cami avizelerinin tasarımlarıyla hem de yerleştirilmesiyle alakalı bütün teknik süreçlere sahip ustalarla beraber alışmaktadır. Ustalarımızın pek çoğu daha önce cami avizeleri yapımına katılmış ve bu süreci tamamlamışlardır. Birçok camimizin avizesinin yapımında tecrübe sahibi olan firmamız aynı zamanda avizeler için uygun fiyatlardan çalışmaktadır. Cami avizesi oluşturmak kolay bir iş olarak kabul edilse de aslında o kadar kolay değildir. Pek çok kişi, cami avizeleri konusunda uzman firmalarla çalışmak istemektedir. Firmaların birçoğunun fiyatları yüksek tutması ve avizelere gereken önemi göstermemesi, avizeyi yaptıracak olan kişilerin de canını epey sıkan bir durum olarak dikkat çekiyor. Cami avizesi yapımında özenli bir şekilde çalışmaktayız.
Detaylı Bilgi İçin Sitemizi Ziyaret Edebilirsiniz : www.yonavize.com/cami-avizeleri-hakkimizda/
PI XL LED VE LED AYDİNLATMA SİSTEMLERİ
PI XL LED TECHNOLOGY RESEARCH AND DEVELOPMENT
+90 507 206 18 87
Siz hayal edin biz gerceklestirelim
(π) pi XL LED #πxlled #πxled #pixlled #led
#aydinlatma #stil #inşaat #home #turkey #vitrin #tbt #dekorasyon #dekor #dizayn #mimar #icmimar #tasarim #görsel #ışık #elektrik #elektronik #hotel #otel #kafe #bar #restaurant #disko #park #tasarim #avm #ofis #akpet #alpet #aygaz #aytemiz #bp #bpet #gulf #ipragaz #jetpet #kadoil #lukoil #milangaz #mogaz #moil #oneoil #opet #pasific #petline #petrolofisi #petrol #benzin #gaz #yakıt #shell #total #dizel #soil #tp #aydinlatma #stil #inşaat #home #turkey #vitrin #tbt #dekorasyon #dekor #dizayn #mimar #icmimar #tasarim #görsel #ışık #elektrik #elektronik #hotel #otel #kafe #bar #restaurant #disko #park #tasarim #antalya #istanbul #ankara #bursa #izmir #tokat #samsun #sivas #ısparta #kemer #belek #beldibi #manavgat #alanya #side #mugla #bodrum #cesme #çeşme #türkiye #turkey #ledspot #ledprojektor #ledlamp #ledlamba #powerled #cobled #ledsysytem #ledlightsystem #gizliaydınlatma #bahçeaydınlatma #sokakaydınlatma #içmimar #canakkale #aydın #corum #bolu #nigde
Kocatepe Camii
Ankara'nın Kocatepe semtinde bulunan, 1967'de inşaatına başlanan ve 1987'de inşaatı tamamlanan cami. Kocatepe Camii'nin inşaatı çok uzun sürmüş. 1981'de caminin inşaatını ve mal varlığını Türkiye Diyanet Vakfı devralmış. Bu tarihten sonra inşaat çalışmaları hızlanan Kocatepe Camii 1987'de dönemin Başbakanı Turgut Özal tarafından ibadete açılmış. 4500 m² 'lik bir alan üzerinde inşa edilen caminin alt kısmında konferans salonu, kütüphane, otopark gibi yerler var. Mimar Sinan'ın geliştirdiği mimari üsluba bağlı kalınarak inşa edilen Kocatepe Camii'nin ana mekânı 4 fil ayağı üzerine oturan bir merkezi kubbe ile dört yarım kubbeden oluşuyor. Caminin 88 m uzunluğunda 4 minaresi var. Minarelerin şerefelerine hem asansörle hem de merdivenle çıkılıyor. Caminin avizeleri, mihrabı, minberi, kapıları, çinileri ve mermerleri özel olarak tasarlanmış ve ince bir işçilikle yapılmış. İç tezyinatta Klasik Osmanlı Mimarisi örnek alınmış, malzeme olarak çini, mermer, sarı maden, altın varak ve özel boyalar kullanılmış...
Türkiye'de Görülmesi Gereken 1000 Yer Serisi Albümü için tıklayınız...
Fotoğrafların Orjinal boyutlarını satın almak için Sinan Doğan ile iletişim kurunuz...
E Mail: foto.sinandogan@gmail.com
Nun ist es Zeit zu singen hell
1.) Nun ist es Zeit zu singen hell,
Geboren ist Immanuel, (a)
Von Maria, der reinen Magd,
Wie Esais vor gesagt.
2.) Es freu sich aller Menschen Seel',
Geboren ist Immanuel.
Wir sind nicht mehr, wie vor, allein,
Der Herr ist bei uns insgemein.
3.) Der Freude sei kein Maß noch Ziel,
Geboren ist Immanuel,
Gott ist mit uns in gleichem Fleisch,
Doch ohne Sünde worden Mensch.
4.) Nicht schaden muss der alte Fehl, (b)
Geboren ist Immanuel,
Er ist geboren uns zu gut,
Er kann und will helfen aus Not.
5.) Trotz sei dem Teufel und der Höll',
Geboren ist Immanuel,
Trotz sei der Sünden und dem Tod,
Er ist mit uns, der starke Gott.
6.) Es zürn' der Papst und ein Gesell',
Geboren ist Immanuel,
Es rüste sich gleich Erd' und Meer,
Hier ist der Herr, der ihnen wehr'.
7.) Es toben wenig oder viel,
Geboren ist Immanuel,
Was uns bedrängt, das geht ihn an,
Er schlägt zu Boden Ross und Mann.
8.) Wahrlich, wir hab'n gewonnen Spiel,
Geboren ist Immanuel,
Wer an ihn glaubt, dem ist bereit'
Himmlische Freud' und Seligkeit.
9.) Die Welt vergeh nun, wenn sie will,
Geboren ist Immanuel,
Bei Gott sollen wir ewig sein,
Eia, ihm sei der Preis allein.
(a) Immanuel stammt aus dem Hebräischen. Immanu'el („Gott ist mit uns“ oder „Gott sei mit uns“). El ist der Singular des Wortes Elohim. Elohim wiederum war der Name, den die Juden im Norden des Königreichs Israel ihrem Gott gaben (während Yahweh (JHWH) hauptsächlich im Süden verwendet wurde).
(b) gemeint ist die Erbsünde. Nach dem Alten Testament waren die Menschen mit der Erbsünde behaftet, nach dem Neuen Testament hat Jesus Christus die Menschheit von diesem Fluch durch seinen Tod und sein Sühneopfer erlöst.
++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++
Autor: Ludwig Helmbold
Melodie: Vom Himmel hoch, da komm ich her
++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++
Die geistliche Dichtung von Luther bis Klopstock
ausgewählt und eingeleitet von Paul Pressel
erschienen als 5. Band der Evangelischen Volksbibliothek
Verlag Adolph Becher, Gustav Hoffmann
Stuttgart, 1863
Thema: Weihnachten
++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++
Ludwig Helmbold (* 21. Januar 1532 in Reichsstadt Mühlhausen; † 8. April 1598 ebenda) war evangelisch-lutherischer Pfarrer, Gelehrter und Lieddichter. Helmbold wurde als Sohn des Webermeisters und Senators Stephan Helmbold und seiner Frau Anna, geb. Urbach, geboren. Die Familie trat in Jahr 1542 zur lutherischen Konfession über. Ludwig besuchte die Stadtschule, wo er auch Unterricht in Poesie und Latein erhielt. Er besuchte bereits mit 15 Jahren die Universität Leipzig und wechselte im Jahr 1549 an die Hochschule Erfurts, wo er das Studium im September 1550 abschloss. Zunächst verdiente Helmold seinen Lebensunterhalt als Lehrer, kehrte aber an die Universität in Erfurt zurück, wo er 1554 den Magistertitel erwarb. Er heiratete 1559 die Tochter des Senators Bobezahn und wurde in der Folgezeit Vater von sechs Kindern. Helmbold war ab 1554 Konrektor und Professor der Philosophie an der Universität Erfurt. In Folge der Bedrückungen durch die Gegenreformation wurde er 1570 zur Abdankung gezwungen. Im Jahr 1571 trat er als Pfarrer der Marienkirche in Mühlhausen sein Amt an und stieg später zum Superintendenten auf. Helmbold schrieb Gedichte in deutscher und Oden in lateinischer Sprache. Er wurde 1566 auf dem Reichstag zu Augsburg von Kaiser Maximilian II. zum gekrönten Dichter ernannt. Helmbolds geistliche Lieder wurden, zum Teil nach seinem Tod, in zehn Sammlungen veröffentlicht. Die Mühlhäuser Kantoren Joachim à Burck und Johannes Eccard vertonten viele von Helmbolds über 100 Lieder, die sich in Kirchengesangbüchern und Liedanthologien des 17. bis 21. Jahrhunderts finden. Im Evangelischen Gesangbuch (EG) von 1993 ist er mit den Liedern 'Nun lasst uns Gott dem Herren Dank sagen und ihn ehren' (EG 320) und 'Von Gott will ich nicht lassen' (EG 365) vertreten.
++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++++
Aksu Merkez Yenice Camii, Isparta'nın Aksu ilçesinde bulunan önemli bir ibadethanedir. Cami, ilçenin merkezi olan Yenice Mahallesi'nde (eski adıyla Yenice Bucağı) konumlanmıştır.
Aksu ilçesi, Anamas Dağları'nın eteklerinde, deniz seviyesinden yaklaşık 1.222 metre yükseklikte yer almaktadır. Cami, bu dağlık bölgenin merkezinde, ana yol kenarında yer aldığı için bölge halkı ve ziyaretçiler için kolay ulaşılabilir bir noktadadır.
Aksu Merkez Yenice Mosque is an important place of worship located in the Aksu district of Isparta. The mosque is situated in the Yenice neighborhood (formerly known as Yenice Subdistrict), which is the center of the district.
The Aksu district is located at the foot of the Anamas Mountains, approximately 1,222 meters above sea level. The mosque is situated in the center of this mountainous region, next to the main road, making it easily accessible for both locals and visitors.
De Aksu Merkez Yenice-moskee is een belangrijke gebedsplaats in het district Aksu van Isparta. De moskee bevindt zich in de wijk Yenice (voorheen bekend als de voorstad Yenice), het centrum van het district.
Het district Aksu ligt aan de voet van het Anamasgebergte, op ongeveer 1222 meter boven zeeniveau. De moskee bevindt zich in het centrum van dit bergachtige gebied, naast de hoofdweg, waardoor deze gemakkelijk bereikbaar is voor zowel inwoners als bezoekers.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. 4. Latvijas sieviešu konference „Sieviete Latvijai” un „Latvijas Avīzes” konkursa „Sieviete Latvijai” 15. jubilejas salidojums. Rīga, Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāle (konference), Rīgas Latviešu biedrība, Merķeļa ielā 13. 08/02/2013 foto: Dainis Bušmanis/Latvijas Avīze
By the late 1960s, the city government of Sigulda approved construction of a new track, which was finally completed in 1986.[1] It was built for the needs of Soviet bobsledders and lugers. Although skeleton wasn't initially in the building plan, Sigulda has hosted World Cup races in skeleton in the 2000s. Also, luge competitions are hosted in Sigulda each year, however, the track can't host four-man bobsleigh races, therefore there haven't been any Bobsleigh World Cup or World Championship races hosted in Sigulda. Zintis Ekmanis and the original track designer has designed a new layout which would change two curves and make four-man bobsleigh races possible, though lugers are not happy with this idea [2] because this may render the track unusable for women's singles and men's doubles lugers. Also, Dainis Dukurs has said in an interview for Sporta Avīze that there was an experiment involving Juris Šics, Andris Šics, Tomass Dukurs and Martins Dukurs, in which the quartet drove with a four-man bobsleigh without crashing. Dukurs stated that this proves that the track is, in fact, suitable for four-man teams, but to make it perfect for bobsleigh, most of the track should be rebuilt. Reconstruction was expected to be completed in 2010.[3] However the idea was abandoned due to costs and uncertainty that such investment would pay off. The track will undergo major renovation after 2014 season.[4] Also, an artificial ice start estacade was built in summer of 2008. (Wikipedia)
1. Alaaddin in sihirli lambasi, 2. avize - chandelier, 3. philips radyo, 4. temmuz 2000, 5. gelmez oldun..., 6. karanfil ve papatya - carnation and daisy, 7. Ankara-İstanbul, 8. karanfil - carnation,
9. miyy-yaavv, 10. göz bebeği, 11. annem, 12. avize - chandelier, 13. tomurcuk - bud, 14. derin uykularda..., 15. pamuk dede, 16. ,
17. Babama - my father, 18. 1930, 19. kedi, 20. bengisu, 21. , 22. merdiven, 23. , 24. çanta - bag,
25. kapisalim mi ?, 26. kaybolmayan yıllar, 27. , 28. kara kedi, 29. eminönü, 30. lamba, 31. top arabası, 32. bereket verdiği rivayetten :),
33. uyumus kalmis koltukta, 34. foot, 35. tam 2 sene önce :), 36. heybeliada, 37. tombisim, 38. gün batımı, 39. , 40. asklarin en guzeli...,
41. , 42. dünün mutluluklarından..., 43. paylaşamam - not share, 44. Cag Kebabı, 45. uyusunda büyüsün yüreğim, 46. , 47. tomurcuktan çiçeğe..., 48. oyuncak - toy,
49. radyo - radio, 50. kestane, 51. geneceterekecelele, 52. cevşen okumalarımız, 53. , 54. kuzen - cousin, 55. avuç, 56. duffy,
57. aaa ne varmis burdaaa, 58. variegated / ebruli, 59. ankara garı, 60. afis, 61. babaannem ve halam, 62. , 63. yagmur, 64. ha gayret ... / effort,
65. ay..kaçtı elimden, 66. Ankara garı, 67. l14, 68. ilk oyuncagim, 69. , 70. bu pozu yakalamak için, 71. minik misafir, 72. vinnn-vinnn....
Created with fd's Flickr Toys.
Kocatepe Camii
Ankara'nın Kocatepe semtinde bulunan, 1967'de inşaatına başlanan ve 1987'de inşaatı tamamlanan cami. Kocatepe Camii'nin inşaatı çok uzun sürmüş. 1981'de caminin inşaatını ve mal varlığını Türkiye Diyanet Vakfı devralmış. Bu tarihten sonra inşaat çalışmaları hızlanan Kocatepe Camii 1987'de dönemin Başbakanı Turgut Özal tarafından ibadete açılmış. 4500 m² 'lik bir alan üzerinde inşa edilen caminin alt kısmında konferans salonu, kütüphane, otopark gibi yerler var. Mimar Sinan'ın geliştirdiği mimari üsluba bağlı kalınarak inşa edilen Kocatepe Camii'nin ana mekânı 4 fil ayağı üzerine oturan bir merkezi kubbe ile dört yarım kubbeden oluşuyor. Caminin 88 m uzunluğunda 4 minaresi var. Minarelerin şerefelerine hem asansörle hem de merdivenle çıkılıyor. Caminin avizeleri, mihrabı, minberi, kapıları, çinileri ve mermerleri özel olarak tasarlanmış ve ince bir işçilikle yapılmış. İç tezyinatta Klasik Osmanlı Mimarisi örnek alınmış, malzeme olarak çini, mermer, sarı maden, altın varak ve özel boyalar kullanılmış...
Türkiye'de Görülmesi Gereken 1000 Yer Serisi Albümü için tıklayınız...
Fotoğrafların Orjinal boyutlarını satın almak için Sinan Doğan ile iletişim kurunuz...
E Mail: foto.sinandogan@gmail.com
PI XL LED VE LED AYDİNLATMA SİSTEMLERİ
PI XL LED TECHNOLOGY RESEARCH AND DEVELOPMENT
+90 507 206 18 87
Siz hayal edin biz gerceklestirelim
(π) pi XL LED #πxlled #πxled #pixlled #led
#aydinlatma #stil #inşaat #home #turkey #vitrin #tbt #dekorasyon #dekor #dizayn #mimar #icmimar #tasarim #görsel #ışık #elektrik #elektronik #hotel #otel #kafe #bar #restaurant #disko #park #tasarim #avm #ofis #akpet #alpet #aygaz #aytemiz #bp #bpet #gulf #ipragaz #jetpet #kadoil #lukoil #milangaz #mogaz #moil #oneoil #opet #pasific #petline #petrolofisi #petrol #benzin #gaz #yakıt #shell #total #dizel #soil #tp #aydinlatma #stil #inşaat #home #turkey #vitrin #tbt #dekorasyon #dekor #dizayn #mimar #icmimar #tasarim #görsel #ışık #elektrik #elektronik #hotel #otel #kafe #bar #restaurant #disko #park #tasarim #antalya #istanbul #ankara #bursa #izmir #tokat #samsun #sivas #ısparta #kemer #belek #beldibi #manavgat #alanya #side #mugla #bodrum #cesme #çeşme #türkiye #turkey #ledspot #ledprojektor #ledlamp #ledlamba #powerled #cobled #ledsysytem #ledlightsystem #gizliaydınlatma #bahçeaydınlatma #sokakaydınlatma #içmimar #canakkale #aydın #corum #bolu #nigde
Başlangıçta çift kişilik düşünülen GELİN ODASI sonradan çocuklu aileler dikkate alınarak üç konuk ağırlayabilecek hale getirildi. Odadaki koltuklar Alman. Masa Fransız. Çirkince’li marangoz Yorgo ustanın eseri olan tavanın ihtişamını bütünleyen Victoria avize eski bir İstanbul konağından...
The “BRIDE’s ROOM” has a generous view of Sirince and the forests surrounding it. This triple room was accommodating the guests of rich tobacco merchant Vassili of Kirkindja (the old name of Sirince)
in the 1920's.
PI XL LED VE LED AYDİNLATMA SİSTEMLERİ
PI XL LED TECHNOLOGY RESEARCH AND DEVELOPMENT
+90 507 206 18 87
Siz hayal edin biz gerceklestirelim
(π) pi XL LED #πxlled #πxled #pixlled #led
#aydinlatma #stil #inşaat #home #turkey #vitrin #tbt #dekorasyon #dekor #dizayn #mimar #icmimar #tasarim #görsel #ışık #elektrik #elektronik #hotel #otel #kafe #bar #restaurant #disko #park #tasarim #avm #ofis #akpet #alpet #aygaz #aytemiz #bp #bpet #gulf #ipragaz #jetpet #kadoil #lukoil #milangaz #mogaz #moil #oneoil #opet #pasific #petline #petrolofisi #petrol #benzin #gaz #yakıt #shell #total #dizel #soil #tp #aydinlatma #stil #inşaat #home #turkey #vitrin #tbt #dekorasyon #dekor #dizayn #mimar #icmimar #tasarim #görsel #ışık #elektrik #elektronik #hotel #otel #kafe #bar #restaurant #disko #park #tasarim #antalya #istanbul #ankara #bursa #izmir #tokat #samsun #sivas #ısparta #kemer #belek #beldibi #manavgat #alanya #side #mugla #bodrum #cesme #çeşme #türkiye #turkey #ledspot #ledprojektor #ledlamp #ledlamba #powerled #cobled #ledsysytem #ledlightsystem #gizliaydınlatma #bahçeaydınlatma #sokakaydınlatma #içmimar #canakkale #aydın #corum #bolu #nigde