View allAll Photos Tagged Avize
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Kocatepe Camii
Ankara'nın Kocatepe semtinde bulunan, 1967'de inşaatına başlanan ve 1987'de inşaatı tamamlanan cami. Kocatepe Camii'nin inşaatı çok uzun sürmüş. 1981'de caminin inşaatını ve mal varlığını Türkiye Diyanet Vakfı devralmış. Bu tarihten sonra inşaat çalışmaları hızlanan Kocatepe Camii 1987'de dönemin Başbakanı Turgut Özal tarafından ibadete açılmış. 4500 m² 'lik bir alan üzerinde inşa edilen caminin alt kısmında konferans salonu, kütüphane, otopark gibi yerler var. Mimar Sinan'ın geliştirdiği mimari üsluba bağlı kalınarak inşa edilen Kocatepe Camii'nin ana mekânı 4 fil ayağı üzerine oturan bir merkezi kubbe ile dört yarım kubbeden oluşuyor. Caminin 88 m uzunluğunda 4 minaresi var. Minarelerin şerefelerine hem asansörle hem de merdivenle çıkılıyor. Caminin avizeleri, mihrabı, minberi, kapıları, çinileri ve mermerleri özel olarak tasarlanmış ve ince bir işçilikle yapılmış. İç tezyinatta Klasik Osmanlı Mimarisi örnek alınmış, malzeme olarak çini, mermer, sarı maden, altın varak ve özel boyalar kullanılmış...
Türkiye'de Görülmesi Gereken 1000 Yer Serisi Albümü için tıklayınız...
Fotoğrafların Orjinal boyutlarını satın almak için Sinan Doğan ile iletişim kurunuz...
E Mail: foto.sinandogan@gmail.com
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
25 Ağustos tarihli Valiler Kararnamesiyle Çanakkale’ye atanan Vali Hamza Erkal, görevine başladı. Vali Hamza Erkal, Valilik önünde Belediye Başkanı Ülgür Gökhan, Rektör Yardımcısı Prof. Dr. Metehan Uzun, Vali yardımcıları, kaymakamlar, daire müdürleri tarafından karşılandı.
Karşılamadan sonra makamında geçen Vali Hamza Erkal, basın mensuplarına yönelik yaptığı açıklamada şunları kaydetti: “25 Ağustos 2015 tarihli Kararname ile Bakanlar Kurulu’nca ve Sayın Cumhurbaşkanımızın onayı ile atandığım Çanakkale Valiliği görevime bugün itibarıyla başlamış bulunuyorum. Ülkemizin en önemli merkezlerinden biri olan ve ismi ile müsemma Çanakkale’nin geçilemeyeceğini bütün dünyaya ispat etmiş şühedanın mekanı olan ve şu anda ise mert insanların yaşadığı Çanakkale’ye Vali olarak atanmaktan büyük onur duyuyorum. Bu vesileyle beni bu göreve layık gören başta Sayın Cumhurbaşkanımız ve Sayın Başbakanımız olmak üzere Hükümetimize ve İçişleri bakanımıza şükranlarımı sunuyorum. Yeni görevimin ilimiz ve şahsım için hayırlara vesile olmasını Yüce Mevla’dan niyaz ediyorum. Çanakkale gibi müstesna bir şehirde sizlere hizmet edecek olmak, büyük bir onur, ancak bununla birlikte büyük bir sorumluluktur. Çünkü burada medfun ve mukim olan şehitlerin hatırasına Mehmet Akif gibi bir iman abidesi dahi Çanakkale Destanında
Bu, taşındır' diyerek Kâ'be'yi diksem başına;
………gök kubbeyi alsam da, ridâ namıyle,
………gece mehtâbı getirsem yanına,
………..
Gündüzün fecr ile âvizeni lebriz etsem;
Tüllenen mağribi, akşamları sarsam yarana...
Yine bir şey yapabildim diyemem hâtırana.
Demişken, bizler ne kadar gayret sarf etsek bir şey yapmış sayılmayız. Çünkü o kutlu insanlar, ‘O, rükû olmasa, dünyâda eğilmeyen başlar’, biz bu memlekette huzur ve güven içinde yaşayalım diye, ‘bu al kanlı hilâl uğruna’, canlarını vermişlerdir. Bizlerde bu aziz insanların hatırasına muazzam derecede saygı göstererek bu şehre ve şehrin asıl sahibi şehitlerimize layık olmak zorundayız.‘Bedr'in arslanlarıancak, bu kadar şanlı iken makberleri dahi Peygamberimizin âğûşu olan bu şehitler’ burada oldukça ve bizlerde inşallah ‘Asım'ın nesli gibi davrandıkça’ bu memleket çiğnenmez ve hep payidar kalır. Evet bu sorumluluğun bilincinde olarak, bütün mesai arkadaşlarımla birlikte temel yaklaşımımız; bu beldenin temel ruhaniyetine saygı gösterirken, insan merkezli, hukuka bağlı, hesap verebilen, insan haklarına saygılı, katılıma açık, toplumumuzun bütün kesimlerini kucaklayan, güler yüzlü bir yönetim olacaktır. Görevimi icra ederken gözeteceğim en önemli ilke adalet ve hakkaniyete riayet etmek olacaktır. Sürekli vatandaşımızın arasında, yanında olacak ve bize ulaşmalarına imkân sağlayacağım. Özellikle devletin desteğine ve şefkatine daha çok ihtiyaç duyan fakir vatandaşlarımız, kimsesiz-yetimçocuklarımız, biçare kadınlarımız, özürlülerimiz ve yaşlıinsanlarımızla bizleri daha çok bir arada göreceksiniz. Eğitimden sağlığa; güvenlikten ulaşıma; altyapıdan ekonomik büyümeye; gençlik hizmetleri, spor, turizm, sosyal yardım, çevrenin korunması ve sürdürülebilir kalkınmaya kadar tüm alanlarda Çanakkale’mizin daha ileriye taşınması için var gücümüzle bu güzide ilin bir hemşehrisi, bir gönüllüsüve bir sevdalısıgibi çalışacağız. Sarsılmaz bir iradenin tecellisi olarak abideleşen bir tarihe ve Allah vergisi muhteşem bir doğaya sahip olan Çanakkale’nin bir marka kent olması için elimizden gelen bütün gayreti sarf edeceğiz. Sayın Milletvekillerimiz başta olmak üzere mahalli idareler, adli ve askeri kuruluşlar, üniversite, meslek odaları, sivil toplum kuruluşları, basın ve medya kuruluşları ile sürekli beraber çalışacağız ve Çanakkale’mizi 2023 Türkiye’sine birlikte hazırlayacağız. Hatta sadece 2023 hedefi değil aynı zamanda 2071 gibi ulvi hedefleri bulunan Türkiye’mizde Çanakkale’nin de büyük hedefleri ve çalışmaları olmak zorundadır. Çanakkale’de sizlerle beraber birlik ve beraberlik içinde, daha çok çalışacağız. Vizyon sahibi olacağız, hiçbir zaman anlamsız ifadelerle süslenen gerekçelerin arkasına sığınmayacağız.Bu kapsamda;Yatırımcı dostu, yaşanabilir ve yenilikçi bir şehir vizyonunu hayata geçirmek için tüm gayretimizi sarf edeceğiz. İlimizin güçlü olduğu alanları öne çıkararak, yerel ve bölgesel kalkınma perspektifiyle her alanda yeni ve uygulanabilir projeler hazırlayıp uygulama gayreti içerisinde olacağız. Daha önceden hazırlanan ve başlanmış veya yürütülmekte olan çalışmaların aynı titizlikle takip edileceğini de ifade etmek isterim. Her kesimi kucaklayacağız. Gelecek nesillere daha güzel ve yaşanabilir bir Çanakkale bırakmak en önemli hedefimiz olacak. Son olarak Görevi devraldığım Sayın Ahmet Çınar Valim olmak üzere ilimize hizmet etmiş bütün valilerimize huzurlarınızda teşekkür ediyorum, sağlık, başarı ve mutluluklar diliyorum. Atandığım bu görevin, ilimiz ve şahsım için hayırlara vesile olmasını temenni eder, bu güzel ilimizin bir ferdi olmaktan, siz kıymetli hemşehrilerimle bir arada yaşayacak, sizlere hizmet edecek olmaktan memnuniyet duyacağımı bilmenizi isterim. Bu vesileyle tüm Çanakkale’li hemşehrilerime en kalbi hürmet ve muhabbetlerimi sunuyorum. Rabbim yar ve yardımcımız olsun.”
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Aizpildītas anketas līdz 13.martam jānodod tuvākajā pasta nodaļā vai jāievieto jebkurā vēstuļu kastītē
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Kocatepe Camii
Ankara'nın Kocatepe semtinde bulunan, 1967'de inşaatına başlanan ve 1987'de inşaatı tamamlanan cami. Kocatepe Camii'nin inşaatı çok uzun sürmüş. 1981'de caminin inşaatını ve mal varlığını Türkiye Diyanet Vakfı devralmış. Bu tarihten sonra inşaat çalışmaları hızlanan Kocatepe Camii 1987'de dönemin Başbakanı Turgut Özal tarafından ibadete açılmış. 4500 m² 'lik bir alan üzerinde inşa edilen caminin alt kısmında konferans salonu, kütüphane, otopark gibi yerler var. Mimar Sinan'ın geliştirdiği mimari üsluba bağlı kalınarak inşa edilen Kocatepe Camii'nin ana mekânı 4 fil ayağı üzerine oturan bir merkezi kubbe ile dört yarım kubbeden oluşuyor. Caminin 88 m uzunluğunda 4 minaresi var. Minarelerin şerefelerine hem asansörle hem de merdivenle çıkılıyor. Caminin avizeleri, mihrabı, minberi, kapıları, çinileri ve mermerleri özel olarak tasarlanmış ve ince bir işçilikle yapılmış. İç tezyinatta Klasik Osmanlı Mimarisi örnek alınmış, malzeme olarak çini, mermer, sarı maden, altın varak ve özel boyalar kullanılmış...
Türkiye'de Görülmesi Gereken 1000 Yer Serisi Albümü için tıklayınız...
Fotoğrafların Orjinal boyutlarını satın almak için Sinan Doğan ile iletişim kurunuz...
E Mail: foto.sinandogan@gmail.com
Ministru prezidents Māris Kučinskis tiekas ar iedzīvotājiem grāmatu svētkos Maltā. Foto: Timurs Subhankulovs (Latvijas Avīze)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Binlerce yıldır birlikte olmanın keyfine ortak ediyorlardı o akşam bizi de Ayışığı ve İstanbul.
Camilerin kubbesini öpüp dağılan aydınlık, minareleri kuşatıp İstanbul'u billur bir avizeye dönüştürerek hediye ediyordu karanlığa. Biz de karanlıkla birlikte alıyorduk payımızı.
Binlerce yıldır devam eden Mehtab'ın İstanbul aşkını kıskanmak gelmez içimizden. Gıpta ile bakarız, yalımı bizi de bulur mu bu aşkın diye ...
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Vēstules ar stāstiem par savu pastnieku vai pasta operatoru līdz 13.martam jāadresē laikraksta Latvijas Avīze redakcijai: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Kopbildēšanās ar profesori Inesi Vaideri Eiroparlamentā. Briselē. Grupas " Radošās sievietes " brauciens uz Briseli pie Eiroparlamenta deputātes , profesores Ineses Vaideres. 29/06/2011 foto: Valdis Semjonovs/ Latvijas Avīze
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Pandora Lighting Design serves great, decorative, technological, modern and economical lights to entire world. Please, send an e-mail to satis@pandoraaydinlatma.com or call +90 212 297 0 296 for price list and details.
Günaydın! Pandora Aydınlatma kâr amacı gitmeden sizlerin ihtiyaçlarına ve zevkine en uygun aydınlatma ürünlerini size önererek mekanınıza şıklık katarken aynı zamanda siz değerli müşterilerimizin memnuniyetini sağlamayı ilke edinmiştir. Fiyat ve ürün bilgisi için satis@pandoraaydinlatma.com 'a mail atabilirsiniz, dilerseniz 0 212 297 0 296 numaralı telefonu arayabilirsiniz.
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)