View allAll Photos Tagged Avize
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Aizpildītas anketas līdz 13.martam jānodod tuvākajā pasta nodaļā vai jāievieto jebkurā vēstuļu kastītē
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Ministru prezidents Māris Kučinskis tiekas ar iedzīvotājiem grāmatu svētkos Maltā. Foto: Timurs Subhankulovs (Latvijas Avīze)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Kocatepe Camii
Ankara'nın Kocatepe semtinde bulunan, 1967'de inşaatına başlanan ve 1987'de inşaatı tamamlanan cami. Kocatepe Camii'nin inşaatı çok uzun sürmüş. 1981'de caminin inşaatını ve mal varlığını Türkiye Diyanet Vakfı devralmış. Bu tarihten sonra inşaat çalışmaları hızlanan Kocatepe Camii 1987'de dönemin Başbakanı Turgut Özal tarafından ibadete açılmış. 4500 m² 'lik bir alan üzerinde inşa edilen caminin alt kısmında konferans salonu, kütüphane, otopark gibi yerler var. Mimar Sinan'ın geliştirdiği mimari üsluba bağlı kalınarak inşa edilen Kocatepe Camii'nin ana mekânı 4 fil ayağı üzerine oturan bir merkezi kubbe ile dört yarım kubbeden oluşuyor. Caminin 88 m uzunluğunda 4 minaresi var. Minarelerin şerefelerine hem asansörle hem de merdivenle çıkılıyor. Caminin avizeleri, mihrabı, minberi, kapıları, çinileri ve mermerleri özel olarak tasarlanmış ve ince bir işçilikle yapılmış. İç tezyinatta Klasik Osmanlı Mimarisi örnek alınmış, malzeme olarak çini, mermer, sarı maden, altın varak ve özel boyalar kullanılmış...
Türkiye'de Görülmesi Gereken 1000 Yer Serisi Albümü için tıklayınız...
Fotoğrafların Orjinal boyutlarını satın almak için Sinan Doğan ile iletişim kurunuz...
E Mail: foto.sinandogan@gmail.com
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Binlerce yıldır birlikte olmanın keyfine ortak ediyorlardı o akşam bizi de Ayışığı ve İstanbul.
Camilerin kubbesini öpüp dağılan aydınlık, minareleri kuşatıp İstanbul'u billur bir avizeye dönüştürerek hediye ediyordu karanlığa. Biz de karanlıkla birlikte alıyorduk payımızı.
Binlerce yıldır devam eden Mehtab'ın İstanbul aşkını kıskanmak gelmez içimizden. Gıpta ile bakarız, yalımı bizi de bulur mu bu aşkın diye ...
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Vēstules ar stāstiem par savu pastnieku vai pasta operatoru līdz 13.martam jāadresē laikraksta Latvijas Avīze redakcijai: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
1. Çakıl taşları / Carry the pebble, 2. ..., 3. Butterfly / Kelebek, 4. Sunset / Günbatımı, 5. Alone/ Yalnız başına..., 6. The Tree / Ağaç, 7. Rize, 8. Lamp / lamba,
9. Sunset in Rize / Rize'de Günbatımı, 10. Sunset / Günbatımı, 11. ..., 12. Alman Çeşmesi / German Fountain, 13. The Basilica Cistern / Yarabatan Sarayı, 14. İstanbul, 15. Bird Grape / Kuş Üzümü:), 16. Günbatımı / Sunset,
17. Papatya / Daisy, 18. Rose / Gül, 19. Flower / Çiçek, 20. Flower / Çiçek, 21. Sunset / Günbatımı, 22. Ben / Me, 23. Kayık / Boat, 24. Daisy / Papatya,
25. flower bouquet / çiçek demeti, 26. Flower / Çiçek, 27. chandelier and dome / avize ve kubbe, 28. light / ışık, 29. Tomato / Domates, 30. Allah (cc), 31. Bowl / Kase, 32. flower / çiçek,
33. bir savaşın gerçek yüzü / The Gallipoli Campaingn, 34. mavi elmas :)) / blue diamond :)), 35. mavi su / blue water, 36. Çanakkale Savaşları / The Gallipoli Campaingn, 37. Aşure/ Noah's Pudding, 38. uzungöl, 39. çok hayin sicak elum yandi ama ben çekmedim hazır çekilmişi vardı, 40. Rize'de gün batımı,
Created with fd's Flickr Toys.
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Avize è uno dei paesi in cui ogni portone è l'entrata di una cantina e se si passa davanti ad un passo carrabile senza insegna, vuol dire che qui è la sede di un Vigneron di quelli "Super". Qui non ci sono le grandi Maison, ( Moet-Chandon, Pol Roger, Mercier, De Venoge, Vranken ecc. sono tutti ad Eperney, in Avenue de Champagne) ma piccoli e medi produttori famosi tra gli appassionati. In testa a tutti Jaques Selosse, non perchè abbia le migliori bottiglie (alcune sono da paradiso, altre fanno letteralmente schifo), ma per il suo attaccamento maniacale al "Terroir". Coltiva la vite come si coltiva l'insalata che facciamo crescere nell'orto, cioè per dirla con una parola tanto in voga, in modo "biodinamico". Ho visto la sua cantina, ma di lui nessuna traccia.
Chi invece mi ha conquistato il cuore con la sua semplicità e il palato con il suo Grand Cru Extra Brut, è stata M.me Fallet-Prevostat. Una signora sulla settantina che produce 20.000 bottiglie l'anno. Niente millesimati, niente Reserve o Gran Reserve, niente cuvées speciali, solo due qualita: Brut ed Extra Brut, la cui unica diversità sta nel dosaggio.
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Kopbildēšanās ar profesori Inesi Vaideri Eiroparlamentā. Briselē. Grupas " Radošās sievietes " brauciens uz Briseli pie Eiroparlamenta deputātes , profesores Ineses Vaideres. 29/06/2011 foto: Valdis Semjonovs/ Latvijas Avīze
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Pandora Lighting Design serves great, decorative, technological, modern and economical lights to entire world. Please, send an e-mail to satis@pandoraaydinlatma.com or call +90 212 297 0 296 for price list and details.
Günaydın! Pandora Aydınlatma kâr amacı gitmeden sizlerin ihtiyaçlarına ve zevkine en uygun aydınlatma ürünlerini size önererek mekanınıza şıklık katarken aynı zamanda siz değerli müşterilerimizin memnuniyetini sağlamayı ilke edinmiştir. Fiyat ve ürün bilgisi için satis@pandoraaydinlatma.com 'a mail atabilirsiniz, dilerseniz 0 212 297 0 296 numaralı telefonu arayabilirsiniz.
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
12. jūnijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs piedalījās atjaunotās Krusta zīmes zem Mātes Latvijas tēla svinīgajā atklāšanā Rīgas Brāļu kapos.
Godinot Latvijas karavīrus, kuri pirms 100 gadiem cīnījās Latvijas Neatkarības karā, Krusta zīmes atklāšanas ceremonijā muzicēja Nacionālo bruņoto spēku orķestris un godasardzē stāvēja Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri.
Krusta zīme atrodas Rīgas Brāļu kapu ansambļa arhitektoniski skulpturālās kompozīcijas centrālā tēla „Māte Latvija ar kritušajiem dēliem” pamatnē. Ar apgaismojuma elementiem un dekoratīva stikla plākšņu noseguma palīdzību tika atjaunots tēlnieka Kārļa Zāles sākotnēji iecerētais Rīgas Brāļu kapu noformējums.
Pēc tēlnieka Kārļa Zāles ieceres veidotajā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī sākotnēji zem Mātes Latvijas tēla atradās krusts, kas bija izklāts ar sarkanu vitrāžas stiklu, ko tumsā izgaismoja.
1936. gada 11. novembrī, Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa atklāšanas dienā, avīze “Latvijas kareivis” par krustu simbolisko nozīmi rakstīja šādi: ”Agrāko dažādo zīmju vietā kapu noslēguma sienas vidū, zem Mātes Latvijas tēla ir iekalts viens kopējs krusts – kristīgās ticības zīme. Vakaros šī krusta zīme mirdzēs gaismā. Nakts tumsā iegrimušos Brāļu kapos jau iztālēm varēs to redzēt kvēlojam sārtās liesmās. Sārti tumšā gaisma, simboliski izteikdama tautas sirds ilgas un kara laukos slacītās sirds asinis, izskan uz augšu aizvien gaišāk un gaišāk, vēstījot cerību piepildījumu, rādot, ka ticība, par kuru liecina kristīgā krusta zīme, ir devusi spēkus ciest, cīnīties un uzvarēt.”
1967. gadā Padomju vara lēma par krusta nokalšanu. Krusta zīme ar tajā iebūvētu apgaismojumu bija vēl saglabājusies līdz aizvadītā gadsimta sešdesmito gadu vidum. Kā nepieņemama tā laika padomju varas ideologiem krusta zīme brīžiem tika slēpta zem padomju Latvijas karoga, līdz to likvidēja, aizbūvējot krusta nišu ar šūnakmens plāksnēm.
Krusta atjaunošanas iniciatore ir Rīgas pieminekļu aģentūra, bet finansējumu krusta atjaunošanas darbiem ir sniegusi Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, kas ir ilggadēja Aizsardzības ministrijas sadarbības partnere, realizējot militārās vēstures saglabāšanas un jaunatnes patriotiskās audzināšanas projektus.
Krusta zīmes, kuras augstums ir 4,3 metri un platums – 1,5 metri, projektu izstrādājis arhitekts Edvīns Vecumnieks, un to izveidoja SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” un stikla māksliniece Marika Kalniņa.
Rīgas Brāļu kapi ir izcilākais un nozīmīgākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)