View allAll Photos Tagged kuri
Kuri (monks’ living quarters) in Ginkaku-ji (Temple of the Silver Pavilion).
The sand is meant to represent water, though the lines are far too straight and perfect to create a clear illusion.
Ginkaku-ji, Kyoto. 2012
This wagashi is called "Kuri",chestnut. Made from nerikiri: shiro-an white bean paste with gyuhi(soft mochi) and sugar.Filled with dark red bean paste.
Poor Kuri, had another "makeover". A change of eyechips (which makes her slightly shocked looking) and she took over Adsiltia's wig. I thought i had found the look for her, until I brought her out and found that her eyes might look too shocking for her..... T_T
Kuri -
Gender: Male
Element: Light and Shadow
Mask: Kanohi Kakama
Colours: White, Yellow, Black, Purple, Silver
Tools: Twin Daggers
Capture friendliness, kindness and peacefulness of Rajasthani people living in Kuri Desert, Rajasthan, India.
Kuri in front of my small doll house. As you see the outside still needs tons of work. Once it's done I'll have to invite anyone who has minis or lati's etc over. ~~ House party!
The outfit is for "old kuri".
Godinot policistus, kuri gājuši bojā, pildot dienesta pienākumus, Valsts policijā izveidota un atklāta īpaša piemiņas vieta, kurā kolēģi un piederīgie turpmāk varēs uzkavēties, lai atminētos un godinātu vairāk nekā sešdesmit bojā gājušo policistu likteņus. Piemiņas siena atklāta Valsts policijas 104. gada dienā 5. decembrī – svinīgā ceremonijā Valsts policijas ēkā Rīgā, Čiekurkalnā kolēģiem, tuviniekiem un garīdzniekiem klātesot.
Piemiņas vietā izveidota balta siena, kurā simboliski attēlotas debesis un Piena ceļš, kas papildināts ar īpašām no stikla veidotām piemiņas zīmēm, kuras simbolizē dvēseles un dzīves trauslumu.
Svinīgajā pasākumā piedalījās Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas vadība, bojā gājušo tuvinieki, Valsts policijas vēstures pētnieks Alvils Zauers, kapelāns Raimonds Krasinskis. Līdz ar uzrunām klātesošajiem bīskaps Andris Kravalis iesvētīja piemiņas vietu, savukārt Zemessardzes orķestris atdeva muzikālu godu tuviniekiem un aizgājējiem.
“Ir svarīgi atcerēties un pieminēt tos, kuri ir atdevuši pašu svētāko – savu dzīvību sabiedrības un valsts labā. Tāpēc esam izveidojuši piemiņas vietu mūsu kolēģiem, kuri gājuši bojā, pildot dienesta pienākumus. Viņu atstātais nospiedums un atmiņas būs mūžīgas, viņi netiks aizmirsti – kā atgādinājums mums visiem būs šīs simboliskās debesis, kurās mīt maza daļa no zaudētājiem kolēģiem un tuviniekiem. Es ceru, ka šī piemiņas vieta būs kā miera osta, kurā jebkurā diennakts laikā bojā gājušo tuviniekiem, arī kolēģiem un garāmgājējiem mierīgi piesēst, uzkavēties un pabūt ar savām domām,” atklāšanā teica Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Piemiņas vietā izvietota arī plāksne, kurā minēti vairāk nekā sešdesmit, dienesta pienākumus pildot, bojā gājušo darbinieku vārdi. Visus šos cilvēkus vienoja tas, ka viņi bija zvērējuši pildīt savus darba pienākumus un kalpot sabiedrībai.
Kā izpētījis un informāciju apkopojis Valsts policijas vēstures pētnieks Alvils Zauers, tie ir policijas darbinieki, kuri krituši apšaudēs no noziedznieku raidītām lodēm un gājuši bojā traģiskās autoavārijās, ir arī tādi, kuru bojāejas apstākļi dažādu iemeslu dēļ tā arī palikuši līdz galam nenoskaidroti.
Starp tiem, ko šodien pieminām, ir arī vīri, kas krituši cīņā politisko pārmaiņu laikos, kaujas apstākļos, 1919. gada rudenī un ziemā, – laikā, kad policija, kas tikko kā bija sākusi veidoties, piedalījās Brīvības cīņās. Mēs pieminām arī tos, kuri krita 1991. gada janvārī sadursmē ar pretiniekiem, no kuriem dažs labs vēl pirms brīža bija darba kolēģis.
Katra cilvēka nāve ir traģēdija, jo ar to noslēdzas dzīve, kurai cilvēks ir radīts. Īpašs traģisms nāvē ir tad, kad no dzīves aiziet cilvēki spēka gados. Pārlūkojot viņu bojāejas apstākļus, nākas secināt, ka policistu, vai tas būtu kriminālpolicijas darbinieku, vai kārtības policijā dienošo, darbs ir riska pilns un dažreiz pat vienkārša ikdienišķa situācija var kļūt liktenīga. Policijas darbiniekiem dienestā nākas saskarties arī ar cilvēkiem, kas nesaskata cita cilvēkā dzīvības vērtību. Gluži tāpat liktenīga var būt gan tikšanās ar it kā nejaušu garāmgājēju pilsētas centrā, automašīnas pārbaude vai nepilngadīga pusaudža nopratināšana.
Bojā gājušie ir pelnījuši gan mūsu cieņu, gan piemiņu, jo atdevuši dārgāko, kas katram cilvēkam tikai vienu reizi ir dots – savu dzīvību!
my roommate talked me into going with him and some of his friends to cave hallow for a shoot so i tried to pick the most perfect out fit for it.
22.maijā ostas vizītē Rīgā ienāca trīs NATO 2.pastāvīgās Jūras spēku grupas kuģi - „Vicksburg”, Tromp” un „Goksu”, kuri šeit uzturēsies līdz 26.maijam.
Vizītes mērķis ir turpināt sadarbību ar NATO sabiedrotajiem un reģionālajiem partneriem, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas reģionā.
Vizītes laikā kuģu grupas vadība un kuģu komandieri tiekas ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi, Jūras spēku flotiles komandieri jūras kapteini Juri Rozi un Rīgas pašvaldības vadību. Savukārt kuģa „Vicksburg” komanda piedalīsies vairākos sociālos projektos.
Plašāk: www.sargs.lv/lv/Zinas/NATO_un_ES/2015/05/21-01.aspx#lastc...
Foto: Gatis Dieziņš (Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs)