View allAll Photos Tagged katr...
Amalia Pimiän avioton tytär, Maija Katri Johanna, s. 5.8.1907 Kivennavalla. Kuvan taakse on kirjoitettu "pastori Korpelan ottolapsi". Kutsumanimi Maini.
Kuva: Jenni Meriluodon arkisto
Loviisa is going to graduate next year from high school, meanwhile she's enjoying her summer holiday.
Kuvassa vasemmalta kiertäen Jussi Lehtonen, Nina Hyvärinen, Hanna Brotherus, Katri Rentto,
Mikko Perkola, Taija Helminen ja Sanna Salmenkallio
Tālivalža Kronberga fotogrāfiju kopums "Manas pirmās bēres": www.flickr.com/photos/152874544@N07/albums/72157706276888804. #vecaistēvs #nāve #bēres #apbedīšana #kapi #atmiņas #laikmets #dzimšana #māte #bērnība #1975gads #70gadi #grandfather #death #funeral #burial #cemetery #memory #age #birth #mother #childhood #year1975 #70years #mārupe
Tālivalža Kronberga fotogrāfiju kopums "Manas pirmās bēres" tapis Rīgas Stradiņa universitātes www.rsu.lv Komunikācijas fakultātes www.rsu.lv/komunikacijas-fakultate studiju kursā "Radošā fotogrāfija" (docētājs Alnis Stakle).
Otrdienas, 1975.gada 10.jūnija, rīta pusē viņsaulē devās Pēteris Kronbergs. Tēvs, vectēvs, darba rūķis. Pārciest izsūtījumu Sibīrijā ar sešiem bērniem, otro reizi kļūstot par atraitni, spēka pietika, noturēties pret sirdskaiti Latvijā — nebija lemts. Dažu mēnešu pietrūka līdz apaļiem 70, dažu — 17 — dienu pietrūka līdz manai, mazdēla, Tālivalža Kronberga dzimšanai.
Šis ir mans nelielais stāsts par manām pirmajām bērēm. Lai arī — visdrīzāk tas nav stāsts par bērēm, bet par dzīvi. Mēs dzimstam un mirstam. Mēs esam iemācījušies dokumentēt gan to, kas mums patīk, gan to, kas ir svarīgs, bet ne vienmēr patīkams. Reti kurš sacīs, ka bēres ir patīkamas. Nebūs daudz tādu, kuri būs ar mieru pat "selfiju laikmetā" iemūžināties ar aizgājēju "brīvā stilā". Tomēr cieņpilni iemūžināt aizgājēju un pēdējās atvadīšanās norisi ir pieņemami daudziem (un skatīties reportāžas no slavenību bērēm arī). Skaidrs, ka bēru fotogrāfi nav tikpat populāri kā kāzu, taču nav arī pārāk daudz sabiedrību, kurās bērēs būtu pieņemts priecāties ar tādu pašu vērienu kā kāzās.
Par savām pirmajām bērēm es zinu teju tikpat daudz, cik par savu piedzimšanu. Ar to būtisko atšķirību, ka par bērēm mana uztvere ir kā par ko tādu, kad es vēl dzimis nebiju. Savukārt viss, kas ir saistīts ar dzimšanas stāstu, jau ir par to, kas noticis "šajā pusē". Tomēr būtiskajai atšķirībai ir arī kāds "vājais" punkts — bēres ir iemūžinātas un es varu sevi "saskatīt" mātes gaidībās esošajā tēlā un apģērbā, kamēr manai dzimšanai fotogrāfisku liecību nav. Šķiet, 1975.gadā Rīgas 1.slimnīcas Dzemdību nodaļā neviens nesaprastu vēlmi nofotografēt zīdaiņa pirmos elpas vilcienus vai plikšķi pa dupsi, ja pirmā elpošanas pieredze šajā saulē neizdotos.
Pētera Kronberga izvadīšana notika sestdien, 14.jūnijā, no Mārupes, mājām, kas tika iegādātas pēc atgriešanās no Sibīrijas. Fotogrāfiju autors man nav zināms, taču sirsnīgais amatieris savu uzdevumu ir veicis godam — ne katrs uzdrošinātos iemūžināt zārka izdaiļošanu, aizgājēja teju vai tuvplānus un sērojošo radinieku saraudātās acis. Uz vienas no fotogrāfijām samanāma arī laikmeta liecība — diploma daļa ar padomju okupācijas laika regālijām. Lai arī izsūtīts uz Sibīriju kā "tautas ienaidnieks un kulaks", tomēr darba tikumu Pēteris Kronbergs zaudējis nebija — pat padomju iekārta to atzina.
Darbības Mārupes kapos bijušas vienkāršas — kā jau bērēs. Ceļš uz kapa vietu, zārka atvēršana un pēdējā atvadīšanās, zārka nolaišana, ziedu un vainagu klājums. Nezinātājiem fotogrāfijas būs vien neliela laikmeta liecība, "kā bēres notika pirms gadu desmitiem", bet man tās ir arī "laika katalogs" — tās skatoties, ir jāatzīst, ka lielākā daļa no redzamajiem jau arī ir devušies viņsaules gaitās. Un ne tikai — fotogrāfijas atgādina arī par vienu no bērnības un pamatskolas laika atmiņām — kopīgo ar māti Mārupes kapu apmeklējumu "ciemos pie vectēva". Regulāra, kā jau Latvijā pieņemts, tomēr minimālisma garā — bez daiļdārznieciskiem pārspīlējumiem ar grants celiņiem un eksotiskiem augiem. Cieņpilnā atturībā.
Svētdiena, 2018.gada 4.novembris, bija saulaina un silta diena. Manu pirmo bēru fotogrāfijas kopā ar mani un māti devās "ceļojumā" uz Mārupes kapiem. Pirmo reizi vietā, kur daļa no tām bija tapusi. Melnbaltā vairāk nekā 40 gadus vecā realitāte konfrontācijā ar krāsainā rudens pārpalikumiem. Viss šajos gados ir mainījies. Mainījusies ir Mārupe, mainījušies ir Mārupes kapi. Ar daudziem no kaimiņu kapu kopiņām jau izveidojusies sava veida laba pazīšanās, ja ne draudzība. Citi vienkārši ir zināmi kā "kaimiņu sektoru" pārstāvji. Ticīgie un neticīgie, komunisti un demokrāti, slavenības un vienkāršie, jaunie un vecie, bagātie un nabagie. Tas nav nedz sentiments, nedz pārspīlējums — mēs visi agri vai vēlu tiksimies. Protams, labāk nedaudz vēlāk. Vai ne, vecotēv?
Tālivaldis Kronbergs:
@ "Draugiem.Lv": www.draugiem.lv/talivaldis.kronbergs
@ "Facebook": www.facebook.com/talivaldis.kronbergs
@ "Linkedin": www.linkedin.com/in/tkronbergs
@ "Youtube": www.youtube.com/channel/UChUWt4y62oGAA-x9vmIjpWg
Tālivalža Kronberga projekts "Kronbergs izglītībai":
@ "Draugiem.Lv": www.draugiem.lv/izglitibai/pages/41823
@ "Twitter": www.twitter.com/izglitibai