View allAll Photos Tagged js
14. novembrī beidzās NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) un Baltijas valstu mīnu kuģu eskadras (BALTRON) rīkotās kopējās mācībās „Hod ops” (Historical Ordnance Disposal Operation), kas no 4. līdz 14.novembrim notika Irbes jūras šaurumā.
Mācību galvenais uzdevums bija atrast un neitralizēt Pirmā un Otrā pasaules kara laika atstātos sprādzienbīstamos priekšmetus Irbes jūras šaurumā, lai uzlabotu kuģošanas drošību Baltijas jūrā, kā arī pilnveidot SNMCMG1 un Baltijas valstu jūras eskadras vienību iemaņas mīnu iznīcināšanas operācijās.
Mācību “Hod ops” laikā tika attīrītas aptuveni 20 kvadrātjūdzes, jūras dzelmē atrodot 56 sprādzienbīstamus priekšmetus – 40 enkurmīnas un 16 grunts mīnas. Šobrīd ir iznīcinātas 43 mīnas, Jūras spēki turpinās darbu pie atlikušo 13 vēsturisko mīnu neitralizēšanas. Kopā tika identificēti 322 priekšmeti.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija)
16. oktobrī Liepājā, noslēdzot dalību NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1), atgriezās Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģis M-06 ”Tālivaldis”, kuru komandēja kuģa komandieris komandleitnants Artūrs Knoks.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
The JS Shirane is a destroyer in the Japanese Navy. She will berth in Brooklyn during her stay in New York. (NPS photo)
16. oktobrī Liepājā, noslēdzot dalību NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1), atgriezās Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģis M-06 ”Tālivaldis”, kuru komandēja kuģa komandieris komandleitnants Artūrs Knoks.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
26. jūnijā Liepājā pēc sešu mēnešu dalības NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (Standing NATO Mine Counter Measures Group One, SNMCMG1) atgriezās Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras štāba un apgādes kuģis A-53 ”Virsaitis” tā komandiera komandleitnanta Alekseja Jevstigņejeva vadībā.
Svinīgajā sagaidīšanas ceremonijā piedalījās Mīnu kuģu eskadras komandiera vietnieks komandleitnants Jānis Krūčis.
Štāba un apgādes kuģis A-53 ”Virsaitis” no šī gada 8. janvāra nodrošināja SNMCMG1 štāba darbību, savukārt dežūras kopējā komandvadība bija uzticēta Igaunijas Jūras spēkiem.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
16. oktobrī Liepājā, noslēdzot dalību NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1), atgriezās Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģis M-06 ”Tālivaldis”, kuru komandēja kuģa komandieris komandleitnants Artūrs Knoks.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
Vizītē Latvijā uzturas NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi, apliecinot NATO klātbūtni un atbalstu Baltijas jūras reģionā. SNMCMG1 sastāvā šobrīd atrodas Beļģijas flagmanis “Godetia”, Igaunijas kuģis “Ugandi”, Vācijas kuģis “Datteln” un Lielbritānijas kuģis “Blyth”.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
14. novembrī beidzās NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) un Baltijas valstu mīnu kuģu eskadras (BALTRON) rīkotās kopējās mācībās „Hod ops” (Historical Ordnance Disposal Operation), kas no 4. līdz 14.novembrim notika Irbes jūras šaurumā.
Mācību galvenais uzdevums bija atrast un neitralizēt Pirmā un Otrā pasaules kara laika atstātos sprādzienbīstamos priekšmetus Irbes jūras šaurumā, lai uzlabotu kuģošanas drošību Baltijas jūrā, kā arī pilnveidot SNMCMG1 un Baltijas valstu jūras eskadras vienību iemaņas mīnu iznīcināšanas operācijās.
Mācību “Hod ops” laikā tika attīrītas aptuveni 20 kvadrātjūdzes, jūras dzelmē atrodot 56 sprādzienbīstamus priekšmetus – 40 enkurmīnas un 16 grunts mīnas. Šobrīd ir iznīcinātas 43 mīnas, Jūras spēki turpinās darbu pie atlikušo 13 vēsturisko mīnu neitralizēšanas. Kopā tika identificēti 322 priekšmeti.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija)
Vizītē Latvijā uzturas NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi, apliecinot NATO klātbūtni un atbalstu Baltijas jūras reģionā. SNMCMG1 sastāvā šobrīd atrodas Beļģijas flagmanis “Godetia”, Igaunijas kuģis “Ugandi”, Vācijas kuģis “Datteln” un Lielbritānijas kuģis “Blyth”.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
JS8368 propels another load of downhill empties over the summit and into the pit. The large building in the background is a school. Two students from there helped me find a hotel & showed me around town on my first afternoon. 20110322
Vizītē Latvijā uzturas NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi, apliecinot NATO klātbūtni un atbalstu Baltijas jūras reģionā. SNMCMG1 sastāvā šobrīd atrodas Beļģijas flagmanis “Godetia”, Igaunijas kuģis “Ugandi”, Vācijas kuģis “Datteln” un Lielbritānijas kuģis “Blyth”.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
4. jūlijā Liepājā svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājās jūras kapteinis Māris Polencs, nomainot līdzšinējo komandieri jūras kapteini Kasparu Zelču.
Svinīgajā Jūras spēku komandiera maiņas ceremonijā piedalījās Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, bruņoto spēku regulāro spēku vienību komandieri, karavīri un aicinātie viesi.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
10. augustā Grobiņā un Liepājā notika svinīgi pasākumi, atzīmējot Latvijas Kara flotes 102. gadadienu.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
10. augustā Grobiņā un Liepājā notika svinīgi pasākumi, atzīmējot Latvijas Kara flotes 102. gadadienu.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
14. novembrī beidzās NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) un Baltijas valstu mīnu kuģu eskadras (BALTRON) rīkotās kopējās mācībās „Hod ops” (Historical Ordnance Disposal Operation), kas no 4. līdz 14.novembrim notika Irbes jūras šaurumā.
Mācību galvenais uzdevums bija atrast un neitralizēt Pirmā un Otrā pasaules kara laika atstātos sprādzienbīstamos priekšmetus Irbes jūras šaurumā, lai uzlabotu kuģošanas drošību Baltijas jūrā, kā arī pilnveidot SNMCMG1 un Baltijas valstu jūras eskadras vienību iemaņas mīnu iznīcināšanas operācijās.
Mācību “Hod ops” laikā tika attīrītas aptuveni 20 kvadrātjūdzes, jūras dzelmē atrodot 56 sprādzienbīstamus priekšmetus – 40 enkurmīnas un 16 grunts mīnas. Šobrīd ir iznīcinātas 43 mīnas, Jūras spēki turpinās darbu pie atlikušo 13 vēsturisko mīnu neitralizēšanas. Kopā tika identificēti 322 priekšmeti.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
16. oktobrī Liepājā, noslēdzot dalību NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1), atgriezās Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģis M-06 ”Tālivaldis”, kuru komandēja kuģa komandieris komandleitnants Artūrs Knoks.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
16. oktobrī Liepājā, noslēdzot dalību NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā (SNMCMG1), atgriezās Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu kuģis M-06 ”Tālivaldis”, kuru komandēja kuģa komandieris komandleitnants Artūrs Knoks.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)
11. aprīlī Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas svinību ietvaros notika Jūras spēku un ārvalstu karavīru svinīgā stāšanās un svinīgais gājiens uz Svētās Annas baznīcu, kur aizvadīts svētbrīdis.
Tāpat Grobiņā tika nolikti ziedi pie Keizerlinga piemiņas akmens.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa "Sams". Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. Kopš 1992. gada 20. maija panākta regulāra valsts jūras robežas kontrole, ko iesākumā veica trīs kuģi, laika gaitā to skaits ir palielinājies.
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)